Lai slava barokālam
un čipendeila stilam,
bet augstākā no slavām
lai karbunkulim zilam
Spīd katram kaut kas krūtīs,
bet nevar spīdēt pūlim.
Es izspīdu no pūļa
ar zilu karbunkuli.
Ai, zilais karbunkuli,
tur, debesīs aiz rūtīm!
Es mūžu nodzīvošu
ar karbunkuli krūtīs.
Ai, zilais, zilais karbunkuli!
Ai, zilais, zilais karbunkuli!
Savs karbunkulis katram
ir dzīvē nepieciešams.
Dēļ viņa zilās gaismas
mēs dzīvojam un ciešam.
Pat dzejnieki tâ dzejo,
tad kāpēc ceļam būri?
Ik ceļiniekam spīdot
piespiežas karbunkulis.
Ai, zilais karbunkuli,
tur, debesīs aiz rūtīm!
Es mūžu nodzīvošu
ar karbunkuli krūtīs.
Ai, zilais, zilais karbunkuli!
Ai, zilais, zilais karbunkuli!