Saulrieta krastā ir mūsu tikšanās vieta, bet te krastā lidinās putni.
Tā, it kā pirmo reizi es atkal stāvu šeit krastmalā.
Bet nezinot,
Kur gan esi tu, ar ko gan esi tu?
Es ilgojos, skumstu pēc tevis, pēc tavām acīm un pēc tava smaida.
Un šurp par spīti liktenim es atkal nākšu gaidīt mūsu tikšanos.
Kādam tas ir tik viegli, man tas ir tik grūti - sākt savu dzīvi no baltas lapas.
Es to nespēju. Šeit krastmalā, ticot un mīlot, es tevi sagaidīšu.
Kur gan esi tu, ar ko gan esi tu?
Es ilgojos, skumstu pēc tevis, pēc tavām acīm un pēc tava smaida.
Un šurp par spīti liktenim es atkal nākšu gaidīt mūsu tikšanos.
Saulrieta krastā ir mūsu tikšanās vieta.
Saulrieta krastā es ilgojos, skumstu pēc tevis.