Kā pa plānu ledu ejam mēs
Tev ir bail, ka tas mūs neizturēs
Drīz jau divpadsmit –
Minūtes kā pērles tev pār pleciem rit
Un zemē krīt
Un es ņemšu tevi azotē
Pa ja tu man simtreiz teiktu nē
Never acis ciet, mums vēl miljons tiltiem pāri jāpāriet
Būs jāpāriet…..
Lai vēlreiz
Pienāktu klāt
Un vēlreiz
Sajustu kā
Sit tava sirds
Kamēr lāstekas saulē mirdz
Un vēlreiz
Vēlreiz labi būs
Viss labi būs
Jaunas spēļu kārtis dalīs laiks
Skarbais vējš kļūs bezgalīgi maigs
Troksnis norimsies,
Izkusīs un okeānā ietecēs
Kur tu un es
Es iešu tur, kur mani sauc,
Es ticu, laika mums ir daudz
Kamēr deg cerību laternas uz ielām
Un tad, kad spuldzes melnas kļūs,
Par zvaigznēm iededziniet mūs