Tālumā, tālumā, aiziet vilcieni tālumā
Tālumā, tālumā, aiziet vilcieni tālumā
Slīd vilcieni projām kâ dienas
Kâ ēnas uz perona sienas
Tu paliec šai stacijā viena vien
Es zinu, tu redzi un dzirdi
Šo vientuļo meitenes sirdi
Bet laiks arvien ātrāk un ātrāk skrien
Pa zeltītu līniju sliedes vijas tālumā
Tur aizceļo dzeja par mīlu sapņu vagonā
Bet meitene skumīgi smaida
Un nākamo vilcienu gaida
Sirds satraukti lūkojas tālumā
Tālumā, tālumā, aiziet vilcieni tālumā
Tālumā, tālumā, aiziet vilcieni tālumā
Kas zina kad nākamais pienāks
Nekas šajā dzīvē nav vienāds
Ne visi kâ pulksteņu strēles iet
Uz perona vientuļi smaidot
Un nākamo vilcienu gaidot
Stāv meitene jauna, jau saule riet
Pa zeltītu līniju sliedes vijas tālumā
Tur aizceļo dzeja par mīlu sapņu vagonā
Bet daži jau atgriežas arī
Vai rudenī vai pavasarī
Sirds satraukti lūkojas tālumā
Tālumā, tālumā, aiziet vilcieni tālumā
Tālumā, tālumā, aiziet vilcieni tālumā