Katram sava pasaule, bet uz visiem vieni griesti
Kamēr es kâ uguns degu, tu kâ tēja krūzē dziesti
Un nekas nav tâ, kâ jābūt, tādas ir tās mīlestības
Kad ir iegūts viss, tad atkal kaut ko neparastu gribas
Kaut ko neparastu gribas
Mīlēt, ticēt un brīnīties
Zaudēt, bet nepārstāt cīnīties
Smieties, tâ viegli caur asarām viegli
Un atkārtot vēlreiz
Mīlēt, ticēt un brīnīties
Zaudēt, bet nepārstāt cīnīties
Smieties viegli un glāstoši viegli, neapturami
Mēs ticam brīnumiem un meklējam vārdus,
Vārdus vieglus kâ vējš
Vieglus kâ vējš
Divi vienā ezerā viņi mētā laivu greizi
Un mēs abi divi zinām, ka tas viss ir nepareizi
Ka tas viss ir nepareizi, bet pa vidu dzelmei pāri
zelta tilts no mīlestības
Tāpēc vien, ka tev jau atkal kaut ko citādu, kaut ko
neparastu gribas
Mīlēt, ticēt un brīnīties
Zaudēt, bet nepārstāt cīnīties
Smieties, tâ viegli caur asarām viegli
Un atkārtot vēlreiz
Mīlēt, ticēt un brīnīties
Zaudēt, bet nepārstāt cīnīties
Smieties tâ viegli caur asarām, viegli, neapturami
Mēs ticam brīnumiem un meklējam vārdus,
Vārdus vieglus kâ vējš
Vieglus kâ vējš