Viņi dejoja vienu vasaru
Un pēc tam, pēc tam, pēc tam...
Tagad katrs savam liktenim
Prasa, kam tad bij' jābūt pēc tam
Viņi dejoja vienu vasaru
Un vēl tagad tās spuldzes skrien
Koku galotnēs skaties vai debesīs
Spuldzes skrien, zvaigznes skrien
Dienas skrien un sastājas nedēļās
Top tik mēnesis rāmāks aizvien
Un tad pienāk tas laiks, kad vairs nedejo
Un kad dienas kā sapītas brien
Tā jau notiek, pāriet un norimst
Bet, kad esi palicis viens
Piever acis un atkal kā toreiz
Spuldzes skrien, zvaigznes skrien
Spuldzes skrien...
Tā mēs katrs pa vienai vasarai
Un vēl tagad tās ķīvītes kliedz
Kliedz kā jautājums, pārmetums, prasījums
Kamēr mūžīgu miegu miedz...