Tevi iztēlojos kājām gaisā
Ar kājām uz zara un ķermeni, kas šūpojas
Kamēr krīt domas
Kas noraujas kâ ūdens pilieni no apgāztā trauka
Viens, divi, trīs...
Tie ir pēdējie pilieni un nav vairs nekā
Trīs, divi, viens...
Iztvaiko un ceļas gaisā
Augstu, augstu, ceļas tik augstu
Ka gaiss kļūst par vēju
Vēju, kas kustina laiku
Laiku, kas paiet ātri, stumjot tagadni
Tagadni galvā
Un galva ir pārāk aizņemta
Lai neko neatstātu pagātnes kabatās
Vējš, kas kustina laiku
Kustība, kas rada ceļu
Piepilda mākoni ar enerģiju, kas staigā pa virvi
Saulespuķes meklē gaismu
Visas rindā un uzķemmētas, it kâ gaidītu kādu
Viens, divi, trīs...
Tie ir pēdējie pilieni un nav vairs nekā
Trīs, divi, viens...
Iztvaiko un ceļas gaisā
Augstu, augstu, ceļas tik augstu
Ka gaiss kļūst par vēju
Vēju, kas kustina laiku
Laiku, kas paiet ātri, stumjot tagadni
Tagadni galvā
Un galva ir pārāk aizņemta
Lai neko neatstātu pagātnes kabatās
Pagājis brīdis
Brīdis ar tīrīšanas līdzekli
Kas nomazgā brīžus, ko esi piedzīvojis, un tos izkarina
Un žāvē tas pats vējš
Vējš, kas kustina laiku
Laiku, kas paiet ātri, stumjot tagadni
Vējš, kas kustina laiku