Ikkatru sestdien's vakaru
Arvien, arvien
Pie Trīnes gāju klētiņā
Arvien, arvien
Ikkatru sestdien's vakaru
Pie Trīnes gāju klētiņā
Arvien, arvien, arvien, arvien, arvien
Bet reiz pie klēts es piegāju
Arvien, arvien
Un iekšā troksni dzirdēju
Arvien, arvien
Bet reiz pie klēts es piegāju
Un iekšā troksni dzirdēju
Arvien, arvien, arvien, arvien, arvien
Tur Ješka iekšā sēdēja
Arvien, arvien
Un manu Trīni bučoja
Arvien, arvien
Tur Ješka iekšā sēdēja
Un manu Trīni bučoja
Arvien, arvien, arvien, arvien, arvien
Ak Trīnīt manu sirdspuķīt
Arvien, arvien
Tu solījies reiz mana būt
Arvien, arvien
Ak Trīnīt manu sirdspuķīt
Tu solījies reiz mana būt
Arvien, arvien, arvien, arvien, arvien
Bet nu tu mani pievīli
Arvien, arvien
Un Ješkam sirdi atdevi
Arvien, arvien
Bet nu tu mani pievīli
Un Ješkam sirdi atdevi
Arvien, arvien, arvien, arvien, arvien
Es došos prom uz Austrumiem
Arvien, arvien
Tu manis vairāk neredzēs
Nekad, nekad
Es došos prom uz Austrumiem
Tu manis vairāk neredzēs
Nekad, nekad, nekad, nekad, nekad
Mēs sitīsim tos utainos
Arvien, arvien
Pēc tam tos zili pelēkos
Arvien, arvien
Mēs sitīsim tos utainos
Pēc tam tos zili pelēkos
Arvien, arvien, arvien, arvien, arvien
Lai latvju saule nenoriet
Nekad, nekad
Lai latvju zobens nesarūs
nekad, nekad
Lai latvju saule nenoriet
Lai latvju zobens nesarūs
Nekad, nekad, nekad, nekad, nekad