Toujours debout [Latvian translation]

Viena gada vecumā,

izdarot pirmos soļus,

mēs brīdi ejam

pirms nokrītam.

Skolas pagalmā

ir jauki spēlēt,

mēs beidzam uz zemes ar ievainotu ceļgalu

Mēs iemīlamies

un ar izlaistu sirdi

darām labāko

pirms izšķiŗamies

Tā ir ķegļu spēle,

visi ir aicināti,

puiši un meitenes,

pēc kārtas krist

Bet mēs vienmēr ceļamies, vienmēr ceļamies

Bet mēs vienmēr ceļamies, vienmēr ceļamies

Krist katru reizi, šodien, pēc tam

Vai esam neveikli?

Darām to tīšām?

Citu vidū

mēs visi esam aizdomīgi

Kas ir vainīgs?

Kas mūs ir pagrūdis?

Mēs darām to, kas jādara,

lai vairs nekristu,

pieskaŗamies kokam,

dažreiz pat noskaitām lūgsnu,

un tad tas atkārtojas

Tas liek griezties

muļķiem un karaļiem,

veselai valstij

Bet mēs vienmēr ceļamies, vienmēr ceļamies

Bet mēs vienmēr ceļamies, vienmēr ceļamies

Tad protams mēs pamanām,

ka nekas neilgst,

pat paši,

bet par spīti visam mēs turpinām

Vispirms vienu soli, tad vienu virzienu

līdz kādu dienu mēs atklājam,

ka visa cīņa beidzas ar pamieru

Mēs varam krist vēlreiz

un zināt, ka esam mazliet stiprāki

Jo mēs vienmēr ceļamies, vienmēr ceļamies

Jā, mēs vienmēr ceļamies, vienmēr ceļamies

Tas ir 29 gadu vecumā,

ka es esmu kritis

Mazliet pirms

28.janvāŗa

Pēc tam tukšums,

ko tu atstāji

Tā ir dzīve, kas lemj,

lai es celtos

Un es vienmēr ceļos, vienmēr ceļos