Ja tev patīk lietaini vakari,
Mans bērns, mans bērns
Italijas ieliņas
Un gaŗāmgājēju soļi
Mūžīga litānija
Kritušas lapas vējā
Kas izdveš pēdējo kliedzienu
Tad kliedz, mans bērns!
Ja tev patīk zibeņi
Mans bērns, mans bērns
Iet peldēties pusnaktī
Lielā ōkeanā
Ja tev patīk nerātna dzīve
Tavs atspulgs dīķī
Ja tu gribi, lai tavi draugi
Būtu blakus tev visu laiku
Ja tu lūdzies, kas nakts nāk
Mans bērns, mans bērns
Ja tu nepušķo ar ziediem kapus
Bet sirsnīgi mīli aizgājušos
Ja tev ir bail no bumbas
Un no pārāk lielām debesīm
Ja tu runā ar savu ēnu
Šad un tad
Ja tev patīk jūras bēgumi
Mans bērns, mans bērns
Saule terasē
Un mēness vējainā laikā
Ja bieži zūd tavas pēdas
Kad nāk pavasaris
Ja dzīve tevi pārspēj
Tad paej gaŗām, mans bērns!
Tā nav tava vaina
Tas ir tavs mantojums
Un tas būs vēl sliktāk
Kad tu būsi manā vecumā
Tā nav tava vaina
Tās ir tava miesa, tavas asinis
Vajadzēs tikt galā ar to
Vai drīzāk bez tā
Ja tu aizmirsti cilvēku vārdus
Adreses un vecumus
Bet gandrīz nekad
Balsis un sejas
Ja tev patīk tas, kas ir labs
Ja tu redzi mirāžas
Ja tu izvēlies Parīzi
Kad nāk vētra
Ja tev patīk rūgtenas garšas
Un pavisam baltas ziemas
Ja tev patīk pēdējās glāzes
Un uztraucoši noslēpumi
Ja tev patīk just zemi
Un vulkāna izvirdumi
Ja tev ir bail no tukšuma
Tad iztukšo, mans bērns!
Tā nav tava vaina
Tas ir tavs mantojums
Un tas būs vēl sliktāk
Kad tu būsi manā vecumā
Tā nav tava vaina
Tās ir tava miesa, tavas asinis
Vajadzēs tikt galā ar to
Vai drīzāk bez tā
Ja tev patīk doties uz priekšu
Mans bērns, mans bērns
Pirms otrais ir pamodies
Pirms viņš tevi ir pametis
Ja tev ir bail no miega
Un no tā, ka paiet laiks
Ja tev patīk sārts rudens
Brīnišķīgs, asinssarkans
Ja tev ir bail no pūļa
Bet tu paciet cilvēkus
Ja tavi ideāli sabrūk
Tavu 20 gadu jubilejas vakarā
Un ja viss attīstās
Citādi nekâ plānots
Ja tu esi tikai akmens, kas ripo
Tad ripo uz priekšu, man bērns!