Tumsa savelkas pilienā
rīta agrumā ūdenskritums iekļūst istabā
vai esi kādreiz jautājusi
no rīta tumšajām ēnām uz sienas, kur tās dodas?
Acis tavas ciet
lūpas tavas gurdenas
neskūpsti mani ar tām
nedziedāja strazdi tikmēr
pār jumtiem skanēja klusums
Piedz.
Hei, Dievs, esi draugs
jel pagriez planētu vienu riņķi atpakaļ
nakts ilga tikai īsu brīdi
bet mums vajadzēja ilgāko pasaulē
Man acīs tikai vēsums
man sirdī tikai auksts, sals un putekļi
nedziedāja strazdi tikmēr
pār jumtiem skanēja klusums
Saullēktā svilpj vilciens
dodos ar to uz Oza zemi
negribu atgriezties
lai ko rakstītu, saplēšu un izmetu
bet tev tas jāzina
Tu nepamodies, tāpēc neredzēji
spēlējās ēnas
lai labie gari un karaliskie ērgļi
pasargā tevi no manis