Tikai nesaki nevienam, ko tu dzirdēji no rīta
Maigā vēja modinošā valodā.
Tikai nesaki nevienam, ko tev pačukstēja zvaigznes
Šajā naktī, kad tu biji nomodā.
Tikai nerādi nevienam, kas tavu sirdi pilda,
Nav nevienam jāzina, kas tajā mīt.
Tikai neatklāj nevienam, ko tev novēlējis liktenis,
Tev būs grūtāk viņu piepildīt.
Un esi tā kā rīta zvaigzne debesīs,
Kas spoži mirdz, bet paliek nemanāma
Un atceries, ka dzīve ir tāds mirklis īss,
Skrien laika upe projām nevaldāma.
Tikai nepazaudē ceļu, kas tevi atved mājās,
Kur tu vienmēr būsi mīļi sagaidīts.
Tikai nepazaudē to, kas reiz tevi ir iemīlējis
Tikai nepazaudē to, kas padarīts
Tikai tā tu vari atkal, no dzīves labu gaidīt,
Tikai tā tu vari būt vēl noderīgs.
Tikai nesaki nevienam, kas ar tevi tagad notiek,
Tas vienalga citiem liksies nesvarīgs
Un esi tā kā rīta zvaigzne debesīs,
Kas spoži mirdz, bet paliek nemanāma
Un atceries, ka dzīve ir tāds mirklis īss,
Skrien laika upe projām nevaldāma.