Dzīve ir kā laiva pudelē
Mēģini burāt, tu nevari bez gaisa
Dienu pēc dienas tas tikai kļūst grūtāk
Mēģini kliegt, bet nevienam nerūp.
Cauri stiklam tu redzi tās pašas sejas
Dzirdu viņu balsis, pārtopam dūkoņā
Kad tava dzīve ir laive pudelē
Tu esi ieskauts vientuļā dreifējumā
Nepamet mani tagad
Paliec vēl vienu dienu
Ar mani
Kad tu esi bēdīga
Un neviens to nezina
Es tev sūtīšu
Melnas rozes
Kad tava sirds ir
Tumša un sasalusi
Es tev sūtīšu
Melnas rozes
Tālu prom mēs gaidam viens otru
Es jorpojām esmu tajā ceļā uz nekurieni
Noskūpsti sevi priekš manis spogulī
Ieliec melnu rozi savos matos
Nezaudē savu ticību
Dalies vēl vienā naktī
Ar mani
Piedziedājums
Desmit melnas rozes
Desmit melnas rozes
Tava dzīve ir kā laiva pudelē
Mēģini burāt, tu nevari bez gaisa
Dienu pēc dienas tas tikai kļūst grūtāk
Mēģinu kliegt, bet nevienam nerūp.
Piedziedājums