Tù o maè [Latvian translation]

Divas mājas un ceplis,

un kad aust diena,

redzu kuģus

ar melniem dūmiem tālumā.

Kādā krāsā būs

rītdiena, draugs?

Katrs gadalaiks mani uzrunā,

tad es stādu olīvkoku.

Pie mana avota

nāk mans ēzelis.

Kopā mēs runājam,

dažreiz jā, dažreiz nē.

No šejienes redzu ieliņu,

kas ved uz planētu,

un dzirdu pērkonu dārdam,

jūsu melu dēļ

ne jūra, ne upe, ne saule

rīt netiks pasargātas.

Es, puisi, esmu zemnieks,

tīrā gaisā

man patīk dzīvot.

Tu, puisi, nesaproti

to, ko zeme

mums saka.

Nezinu kāpēc avota ūdens man tâ patīk.

Tu, puisi, nezini

to, kas tevi rīt gaida.

Es nedievinu nevienu karogu,

bet dalos ar savu maizi.

Es netaisos pārveidot

visu pasauli,

bet es pazīstu mazliet

pacietību un saprātu.

Ar desmit pirkstiem var radīt

mieru katrā mājā,

ar taviem desmit pirkstiem

ir dzīres karalim,

ar desmit pirkstiem var

izdarīt labāk nekâ Monsants.

Tev vēlu ticību un laimi

atrast mēness akā,

ak, nabaga mūsu māja.

Tev, kas tirgo progresu,

nauda, prieki un veiksme,

kamēr krīti regresā.

Es, puisi, esmu zemnieks...