Pa vienam jau nodziest logi
Un naksnīgā pilsētā līst
Vien meitenes slaidām kājām
Pa klusajām ieliņām klīst.
Bet kaut kur aiz bāru sienām,
Kur kārtis un kokteiļus jauc,
Tur priekus ar skumjām mainot,
Rit spēle par dzīvi ko sauc.
Tā ir dzīve, šī burvīgā dzīve
Un vajag it visu, ko tā sniedz tev
Kā dāvanu ņemt.
Tā ir dzīve, tik mainīgā dzīve,
Jo nevar neviens uz zemes šīs
Savu likteni lemt.
Ik mirkli šai dzīves spēlē
Krīt skaitlis, kas labs ir vai slikts,
Un cerot uz pilno lozi,
Tik daudz kas uz spēles tiek likts.
Vēl šodien tu esi ķēniņš,
Bet cūkgans tu būt vari rīt
Tik kārdinošs ceļš ved kalnā,
Bet līkumā lejup jau slīd.
Tā ir dzīve, šī burvīgā dzīve
Un vajag it visu, ko tā sniedz tev
Kā dāvanu ņemt.
Tā ir dzīve, tik mainīgā dzīve,
Jo nevar neviens uz zemes šīs
Savu likteni lemt.
Tā ir dzīve, šī burvīgā dzīve
Un vajag it visu, ko tā sniedz tev
Kā dāvanu ņemt.
Tā ir dzīve, tik mainīgā dzīve,
Jo nevar neviens uz zemes šīs
Savu likteni lemt.