Neprasi man neko šonakt, ļauj man paklusēt
Man naktī vajag mieru
Vecās brūces atkāl deg, manas kaujas talāk turpinās, dvēselīt,
Tas nav saistīts ar tevi
No tava avota mana dvēsele ir piedzērusies,
Izslāpot pēc taviem gadiem
Un tagad reibumā prasa kur ir mierinājums
Kur palika jaunība
Dienas paiet, es viņiem sekoju, pa laikam pie tevis atgriežos
Dvēselīt, meklēju aizmirstību
Prasu stundas, lai atgrieztos, pēc viņas pēdām eju
Klusi, it kā vēl ir šeit
Viss vēl smaržo pēc viņas, un diena, un rīts, kas nāk
pēc šīs nakts, nakts bez miega
Un divsimt gadi, lai pavadītu vientulībā
Kopš (viņa) ir aizgājusi
Manās vēnās vēl ir viņas inde
Vēl ir parstipra deva
Un tevi es skūpstu, lai nesajukt prātā
Lai aizmirst
Viss vēl smaržo pēc viņas, un diena, un rīts, kas nāk
pēc šīs nakts, nakts bez miega
Un divsimt gadi, lai pavadītu vientulībā
Kopš (viņa) ir aizgājusi
No tava avota mana dvēsele ir piedzērusies,
Izslāpot pēc taviem gadiem
Un tagad reibumā prasa kur ir mierinājums
Kur palika jaunība
Manās vēnās vēl ir viņas inde
Vēl ir parstipra deva
Un tevi es skūpstu, lai nesajukt prātā
Tikai, lai aizmirst