Ceļā uz Andiem viņš aiziet
Izdziedot vakarā savas sāpes un priekus
Un melns ērglis, kas lido debesīs
Apstājas mirkli saules apžilbināts
Zeme, kas aizmieg lejā
Saslēdzot savas rokas
Viņam nosūta viņa balss atbalsis
Nesaprotot kāpēc
Tās izdziest tālumā, tālumā
“Mans skaists putns, es tev lūdzu, iemāci man
Prieku pieķerties ar pirkstiem pie debesīm”
Bet ērglis nekad viņam nav atbildējis
Viņa kliedziens pazuda nakts miegā
...
Ceļā uz Andiem viņš atkal devies
Nakts aprija viņa dziesmas un kliedzienus
...