Roka griež plati un maina dekoru.
Kustība ceļo un galva atceras.
Un ripo zem gultas miegs, ko neesam izgulējuši,
it kâ plīvotu putekļu daļiņas, kas neeksistēja.
Roka zīmē svītru, kâ lietus no rokas
Kad man nav vārdu, nav ko tev teikt.
Un plūst lēnām soļi, ko nedzirdi,
Pagātnes, nākotnes un tagadnes vietās
Un jau pagājis mirklis,
man teici, ka soļus ir aiznesis vējš.
Minūtes laikā šeit varbūt vairs nekas nepaliks,
domāsim, būtībā, par citām lietām...
Tomēr vēl nezinu, kur eju,
nezinu, vai palieku vai eju tālāk
Šo bezgalību raksta pastāvīga tinte,
kas nekad neizdzēšas un paliek mūžīgi tur,
pazudusi dienvidapziņas zemē
Roka pārvieto labību laukā, ko neesam nopļāvuši
Kustība mani aptur un galva gaida
Griešanās ap asi ķermenī, kas neeksistē
Un saule pārklāj vēl vairāk
Un jau pagājis mirklis,
man teici, ka soļus ir aiznesis vējš.
Minūtes laikā šeit varbūt vairs nekas nepaliks,
domāsim, būtībā, par citām lietām...
Tomēr vēl nezinu, kur eju,
nezinu, vai palieku vai eju tālāk
Šo bezgalību raksta pastāvīga tinte,
kas nekad neizdzēšas un paliek mūžīgi tur,
pazudusi dienvidapziņas zemē
Skatos, skatos atpakaļ
Un vairs neredzu zemi aiz manām pēdām
Plūst, plūst tūkstošiem ķiršu
Plūst kâ noplūde no griestiem, ko neredzi