Melni putni, sarkanas debesis,
Sieviete pie jūras
Pasmaržo ziedus, bet viņas roka ir tukša,
Redz kuģi nogrimstam vētrā,
Dzird cilvēkus kliedzam.
Viņa nav pamesta, tikai viena.
[Refrēns:]
Balsis vējā,
Kuras viņu sauc, kad iestājas vakars.
Nebēdā Zuzanna!
Tas ir tikai sākums.
Balsis vējā,
Tik maigas un mīlošas. 1
Nebēdā Zuzanna!
Tas ir tikai sākums.
Smaids izbiedētās acīs,
Gaismas apžilbināts,
Asaras kā ledus dedzina viņas seju,
Pāri nodzeltējušās iztēles bildēs
Cilvēki, kuri mīl viens otru
Nemirst.
[Refrēns]
Un vīrietis ar kuru viņa sarunājas,
Paliek neredzams
Cilvēki, kuri mīl viens otru,
Ir tuvi viens otram.
[Refrēns]
tas, kas dus dziļi jūrā,
Kādu dienu atgriezīsies.
Tavs smagais laiks drīz beigsies.
[Refrēns]
1. Burtiski - Kuras ir tik maigas un mīlošas.