Cik dīvainas ir tās paralēles, kas ved mūs pa takām kalnā
Un, kad Tu mani trīsreiz piekrāpsi, es pazudīšu ar salnām
Tad stāvēšu dzelzceļa malā, turp atpakaļ vilcienus vērot
Rītdiena nekad nepienāks, Džeimsam nav par ko sērot
Ja piepildītos kaut piecas domas no simts
Tad tā pirmā par tevi, otrā par mums
Trešā, ceturtā, piektā, vien atkārtojums
Tālāk skaitīt nav vērts, tik apmaldīties
Lai tie zina, ka mums – īssavienojums
Jau stundu kā benzīns beidzies, un kāpēc man būtu kur steigties?
Ja nav nekā kam iesākties, nekas arī nevar beigties
Un atmetot spītīgās domas un īpašumtiesības projām
Es sapņaini skatos debesīs… vai tiešām reiz jāaiziet bojā?
Ja piepildītos kaut piecas domas no simts
Tad tā pirmā par tevi, otrā par mums
Trešā, ceturtā, piektā, vien atkārtojums
Tālāk skaitīt nav vērts, tik apmaldīties
Lai tie zina, ka mums – īssavienojums
Ja piepildītos kaut piecas domas no simts
Tad tā pirmā par tevi, otrā par mums
Trešā, ceturtā, piektā, vien atkārtojums
Tālāk skaitīt nav vērts, tik apmaldīties
Lai tie zina, ka mums – īssavienojums, yeah
Hey…