Reizēm gadās tā, ka tu klausīties gribi
sarunas, kuras labāk nedzirdēt,
un kā aiz rokas velk tevi uz vietu,
kur tavuprāt acis nevajag rādīt.
Tu virtuvē uzlūko ūdens krānu,
bet patiesību nevari atrast,
un paziņas lūkojas tavās acīs,
un viņu acis tevi mierina:
Guli viena pati
brīžos, kad manis nav tev līdzās.
Reizēm gadās tā, ka esot veikalā,
tu gribi iekliegties “Nu kur mana vaina!
Visi raugās uz tevi saprotošām acīm,
un tev ļoti sāp, kaut arī tas nav tīšām.
Tu izaudz, noveco, līdz beidzot mirsti,
patiesību tā arī nezini.
Tu baidies tās un no tās pat izvairies,
un savās sienās tu vientuļa aizmiedz.
Guli viena pati
brīžos, kad manis nav tev līdzās.
Guli viena pati..