Kopš tu guli
jau pagājuši mēneši, mēneši, ko tu ziemo,
tu neizej no savas alas,
tu proti labi slēpties
Aiz tava izskata “lācis slikti aplaizījis”
tu vēl vibrē,
tu vēl vibrē
Sarauj, augšā, sarauj, izej ārā
Es tevi jūtu pukstam manā sirdī
Tu neesi gluži jauns, bet neesi arī tik vecs
Nē, tu esi satriecoši vecs
Un tu sarauj vēl
Tu sarauj vēl
Mosties, netēlo beigtu
Visums neapstājas
tāpēc, ka tevi vairs neviens negrib
Sarauj!
Tu esi vēl brīvs
Jā, vēl brīvs
Sarauj, pamet šīs gudras miesas
Kusties ātrāk par savu vecumu
Izej no sava būrīša
Sarauj!
Sarauj vēl!
Sarauj vēl!
Kusties, mana sirds,
uzsit un izej
no šī ķermeņa
Sarauj
Sarauj vēl
Sarauj vēl
Kusties, mana sirds,
un izej
no šī ķermeņa
Sarauj!
Sarauj vēl
Mana sirds, izej,
izej
no šī ķermeņa
Sarauj!
Sarauj!
Sarauj vēl!