Es zinu, ka es stāvu rindā
Līdz tu iedomājies, ka tev ir laiks
Lai pavadītu vakaru ar mani
Un ja mēs dodamies kaut kur dejot,
Es zinu, ka ir iespēja
Ka tu neiesi prom kopā ar mani.
Un pēc tam mēs nonākam mazā, klusā vietā
Un iedzeram glāzīti vai divas
Un tad es ņemu un sabojāju to visu
Sakot kaut ko stulbu
Kā: "Es mīlu tevi."
Es varu redzēt tavās acīs
Ka tu nicini tos pašus vecos melus,
Ko dzirdēji iepriekšējā vakarā.
Un kaut arī tie ir tikai vārdi tev
Man tā ir patiesība,
Tā nekad agrāk nelikās tik piemērota
Es katru dienu trenējos atrast dažus gudrus vārdus
Pateikt tā lai nozīme būtu saprotama
Bet tad es domāju, ka es pagaidīšu līdz vakars kļūst vēls
Un esmu viens ar tevi.
Ir īstais laiks, tavas smaržas piepilda manu galvu,
Zvaigznes kļūst sarkanas
Un, ak, nakts ir tik zila.
Un tad es ņemu un sabojāju to visu
Sakot kaut ko stulbu
Kā: "Es mīlu tevi."
Ir īstais laiks, tavas smaržas piepilda manu galvu,
Zvaigznes kļūst sarkanas
Un, ak, nakts ir tik zila.
Un tad es ņemu un sabojāju to visu
Sakot kaut ko stulbu
Kā: "Es mīlu tevi."
Es mīlu tevi, Es mīlu tevi
Es mīlu tevi, Es mīlu tevi
Es mīlu tevi, Es mīlu tevi