Dienas kâ dienas
Tik elpas nepietiek
Un kâ četras sienas
Tās nepieviļ
Tās vienmēr kaut ko vairāk zin
Nenosauktas vārdā
Tās aiznes mani tālāk
Un izmētā pa krāsām
It visur, it visur
Bet saule jānotur
Un ieklausies, ja līst
Kâ putni metas debesīs
Tiem vienmēr jābūt tuvāk lietum
Jāredz, kâ tas dzimst
Bet kad paliks tik miers
Miglā pārvērties
Varbūt vēlāk sāpēs
Varbūt kāds ko prasīs
Kad paliks tik miers
Centies sauli nenoskriet
Pārāk karsti
Sirds sadeg neparasti
Bet kad paliks tik miers
Miglā pārvērties
Varbūt vēlāk sāpēs
Varbūt kāds ko prasīs
Kad paliks tik miers
Centies sauli nenoskriet
Pārāk karsti
Sirds sadeg neparasti
Un kâ no jauna
Aiz ziemas paslēpies
Mans prāts kâ neprātīgs kliedz
Bet tā biji tu
Kas teica man “Bēdz!“
Un visām ceļa zīmēm
Tas neko nenozīmē
Tās tālāk sauc
Un brīžiem pat liekas
Ka no elpas
Tavas leduspuķes uzziedēs
Un ieklausies, ja līst
Kâ putni metas debesīs
Tiem vienmēr jābūt tuvāk lietum
Jāredz, kâ tas dzimst
Bet kad paliks tik miers
Miglā pārvērties
Varbūt vēlāk sāpēs
Varbūt kāds ko prasīs
Kad paliks tik miers
Centies sauli nenoskriet
Pārāk karsti
Sirds sadeg neparasti
Bet kad paliks tik miers
Miglā pārvērties
Varbūt vēlāk sāpēs
Varbūt kāds ko prasīs
Kad paliks tik miers
Centies sauli nenoskriet
Pārāk karsti
Sirds sadeg neparasti
Un ieklausies, ja līst
Kâ putni metas debesīs
Tiem vienmēr jābūt tuvāk lietum
Jāredz, kâ tas dzimst
Bet kad paliks tik miers
Miglā pārvērties
Varbūt vēlāk sāpēs
Varbūt kāds ko prasīs
Kad paliks tik miers
Centies sauli nenoskriet
Pārāk karsti
Sirds sadeg neparasti
Bet kad paliks tik miers
Miglā pārvērties
Varbūt vēlāk sāpēs
Varbūt kāds ko prasīs
Kad paliks tik miers
Centies sauli nenoskriet
Pārāk karsti
Sirds sadeg neparasti