Es zinu, ka tā ir viņa, kas aizvērs man acis
Kad es būšu pie dievu Viņsaules vārtiem
Tajā dienā es apjozīšu viņas pieri ar tūkstošiem kroņu
Un mēs dosimies uz Avalona zemēm
Es zinu, ka kādreiz mēs dosim viens otram zvērestu
Gaisa un uguns spēku vienoti
Bet kâ zināt, ka es viņu tiešām vēlos
Vai tas ir viņš, ko es vēlos, vai arī es sev meloju
Ja es tev apsolu
Visas savas dzīves dienas
Bez nožēlas
Vai tu vari man zvērēt
Bezgalīgu mīlestību
Uz visiem laikiem?
Es negribu melot
(Soli!)
Es negribu nodot
(Soli!)
Pat ne domāt
(Nekad, nekad, zvēri man)
Es negribu pievilt
(Soli!)
Es negribu aizbēgt
(Soli!)
Par ne iztēloties
Es gribu dzīvot un kvēlot tavās rokās
Tomēr es zinu, ka man nav uz to tiesību
Bet kâ izvēlēties starp mīlestību un pienākumu?
Starp prātu un sāpēm tam ticēt?
Ja es tev apsolu
Visas savas dzīves dienas
Bez nožēlas
Vai tu vari man zvērēt
Bezgalīgu mīlestību
Uz visiem laikiem?
Es negribu melot
(Soli!)
Es negribu nodot
(Soli!)
Pat ne domāt
(Nekad, nekad, zvēri man)
Es negribu pievilt
(Soli!)
Es negribu aizbēgt
(Soli!)
Par ne iztēloties
Mans Dievs, sargi mani
No nodevības
Mans Dievs, sargi mani
No prāta zaudēšanas
Mans Dievs, sargi mani
No kārdinājuma
Mans Dievs, palīdz man
Nepadoties
Ja es tev apsolu
Visas savas dzīves dienas
Bez nožēlas
Vai tu vari man zvērēt
Bezgalīgu mīlestību
Uz visiem laikiem?
Es negribu melot
(Soli!)
Es negribu nodot
(Soli!)
Pat ne domāt
(Nekad, nekad, zvēri man)
Es negribu pievilt
(Soli!)
Es negribu aizbēgt
(Soli!)
Par ne iztēloties
Vai tu vari man zvērēt
Bezgalīgu mīlestību
Uz visiem laikiem?