Tukšas vietas – kāpēc mēs dzīvojam?
Pamestas vietas – domāju, mēs zinām sekas
Vēl un vēl
Vai kāds zina, ko mēs meklējam?
Jaunu varoni, jaunu ārprātīgu noziegumu
Aiz aizkariem, pantomīmā
Paklau
Vai kāds to vēl var izturēt?
Izrādei jāiet vaļā
Izrādei jāiet vaļā
Manī sirds lūst
Mans grims birst nost
Bet mans smaids joprojām turas
Lai kas notiek, es atstāju to laimes ziņā
Kārtējie sirdēsti, kārtējās neizdevušās attiecības
Vēl un vēl
Vai kāds zina, kāpēc mēs dzīvojam?
Es domāju, ka mācos
Man jāsasildās pašlaik
Drīz pagriezīšos aiz stūŗa
Ārā ir rīta blāzma
Bet tumsā es alkstu būt brīvs
Izrādei jāiet vaļā
Izrādei jāiet vaļā
Manī sirds lūst
Mans grims birst nost
Bet mans smaids joprojām turas
Mana dvēsele ir izkrāsota kâ tauriņu spārni
Vakardienas pasakas izaugs, bet nenomirs
Es varu lidot, mani draugi
Izrādei jāiet vaļā
Izrādei jāiet vaļā
Es darīšu to ar platu smaidu
Nekad to neatmetīšu
Uz priekšu – rādi
Es iekaŗošu afišas
Es pārspēšu sevi
Man jāatrod vēlme turpināt
Uz priekšu – rādi
Uz priekšu – rādi
Rādi