Mana sirds sver, kā minimums, tonnu
Armijas pēdas stampājas pa manu galvu
Varbūt es pamodīšos kādu dienu, lai pamanītu,
Ka visa mana dzīve bija tikai sapnis...
Un, varbūt, man būs labāk bez tevis
Tu pameti mani šeit ar visām manām domām
Es rakstītu bezgalīgi daudz vārdu vai ietu miljoniem jūdžu 1
Es gulētu uz sasista stikla lai tikai nezaudētu tavus smaidus
Es ceļoju tevis dēļ apkārt pasaulei
Kolekcionējot brīžus, o, cik absurdi,
Lai nestu tev skaistumu, lai nestu tev prieku
Es vēlos kaut būtu mazs zēns
Kur ir tas klusums, kuru tu apsolīji man?
Kādēļ tas attālums ir tik tuvu man?
Kādēļ tava vardarbība joprojām sāpina mani?
Kādēļ tavas acis izvairās no manis?
Ļauj man pateikt paldies par visu, ko tu esi man devusi
Paldies par visu, ko esi izdarījusi
Piedod man, ka saku pēdējo lietu:
Man tevis pietrūkst un es ceru, ka tu dzirdi šo dziesmu!
Es ceļoju tevis dēļ apkārt pasaulei
Kolekcionējot brīžus, o, cik absurdi,
Lai nestu tev skaistumu, lai nestu tev prieku
Es vēlos kaut būtu mazs zēns
Es mirstu tevis dēļ, vai tu neredzi?
Es meloju tevis dēļ, lai būtu brīvs!
Es badojos tevis dēļ, jo es nespēju ēst!
Es pazustu tevis dēļ, ciešot sakāvi!
1. Zillion ir milzīgs, bet tajā pašā laikā arī nenoteikts skaitlis