Nāc un rāpies man līdz manās septītajās debesīs!
Vai tad var tâ uzreiz, un vai eņģeļi mūs neizdzīs?
Ne jau eņģeļi tur, tikai sikspārņi tev matus sies.
O, kâ vaigi tev zied! O, kâ sirds man dejo, piesargies!
Tiksimies septītajās debesīs
Tajās debesīs, mājas bēniņos, kur
Sikspārņos pārvērtīsies mākonis,
Tīsies mākonis izspūrušos matos.
Man virs galvas ir jumts, nevis debesis septītās.
Esam divatā mēs un vai laimei vēl ar to par maz?
Kāpēc meloji man un vēl iemāniji bēniņos?
Lai par septītajām debesīm mēs šonakt sauktu tos!
Tiksimies septītajās debesīs
Tajās debesīs, mājas bēniņos, kur
Sikspārņos pārvērtīsies mākonis,
Tīsies mākonis izspūrušos matos.