Sarkandaiļa roze auga
Diža ceļa maliņā.
Kam tu augi, kam ziedēji,
Kam puisēnus kaitināj?
Brīv man augti, brīv ziedēti,
Brīv puisēnus kaitināt.
Brīv puisēnus kaitināt
Visu cauru vasariņ.
Bāliņš jāja uz kariņu
nepušķotu cepurīt.
Tec, māsiņa, dārziņāi,
Pušķo brāļa cepurīt!
Dziedādama appušķoja,
Raudādama pavadīj.
Kam tu raudi, man' māsiņa,
Vai tev bija ziedu žēl?
Man nebija ziedu žēl,
Man bij tevis paša žēl.
Kaŗavīram īss mūžiņis
Kâ vasaras launadziņš.
Kâ vasaras launadziņš,
Kâ ūdeņa burbulītis.
Kaŗavīra dvēselīte
Sēd zobena galiņā.
Sēd zobena galiņāi,
Uguntiņas maliņā.