Vispirms vēja garša
Tik stipra
Uz manas sejas
Un tad šie balti mākoņi
Bezgalīgi
Lielāki pār mani
Tur šis apvārsnis
Skaista ilūzija
Kas man atgādina
Ka es esmu viena
Šeit uz šī ceļa
Ka kalni
Ir vienīgie, kas mani klausa
Ka pat lietus neko nenoskalo
Mana dzīve nekā nav vērta
Mana dzīve nekā nav vērta
Bez tavām rokām
Dažreiz es vēl ticu
Ka redzu zvaigzni
Kuŗai ir tavs vārds
Joprojām
Šie trakie ērgļi
Šeit uz manas ādas
Man atgādina
Ka es esmu viena
Šeit uz šī ceļa
Ar galvu paceltu pret debesīm
Pazaudējusi sevi, bez šaubām
Ka pat lietus
Neko nenoskalo
Mana dzīve nekā nav vērta
Mana dzīve nekā nav vērta
Bez tavām rokām
Smaga skatiena priekšā
Kas piemīt tikai vecam lauvam
Rīt sarkana un mežonīga
Būs lapa, ko mēs pāršķirstīsim
Jo esam vieni
Šeit uz šī ceļa
Lai uztvertu debesis
Tajās klausoties
Lai iezīmētu
Mūsu rītdienu
Es vienmēr meklēšu
Es vienmēr meklēšu tavas rokas
Mana dzīve nekā nav vērta bez tavām rokām