Laikā manim mātes kurpes,
Laikā mātes villainīt’;
Tik vien laika vēl nebija
Sēsties tautu kamanās.
Nepļauš' miežus rasiņā,
Gan ir laika saulītē;
Neieš' jauna tautiņās,
Gan ir laika mūžiņā.
Sadziedam(i) mēs, māsiņas,
Kamēr vienā vietiņā;
Kas to zina citu gadu,
Kur mēs kuŗa līgosim.
Ej, māsiņa, kad iedama,
Pavasari vien neej,
Pavasari tautu dēls
Viršu ziedu alu tais’.
Es nebiju uzaugusi,
Ne prātā ņēmusies,
Jau tautiņas naudu bēra
Pāri manu augumiņ’.
Sadziedam(i) mēs, māsiņas,
Kamēr vienā vietiņā;
Kas to zina citu gadu,
Kur mēs kuŗa līgosim.