Dzīve mūs attālina, padara trakus
Tā liek kalnus starp mums
Mēs sekojam savam ceļam un pēkšņi
Mēs esam tik tālu no sevis
Nekas neapstājas...
Dzīve mūs nes neapstājoties
Un mūsu acīs atstāj tikai nožēlu
Kur palikuši mūsu bērnības sapņi
Skati, ko zīmēja eņģeļi klusumā
Nekas neapstājas, citas dzīves turpina
Par citiem runāt neapklustot
Par tiem, kas iet bojā
Nekas neapstājas, mīlas piedzīvojumi izjūk
Un pat ja mēs nožēlojam
Laiks turpina savu lidojumu
Nekas neapstājas
Dzīve iet uz priekšu, mēs izdarām kļūdas
Bet ne tajā nozīmē, ko norāda mūsu sirds
Mēs sakām sev: "Šoreiz esmu sapratis"
Un tâ bezgalīgi...
Nekas neapstājas, citas dzīves turpina
Par citiem runāt neapklustot
Par tiem, kas iet bojā
Nekas neapstājas, mīlas piedzīvojumi izjūk
Un pat ja mēs nožēlojam
Laiks turpina savu lidojumu
Nekas neapstājas
Mūsos ir tik daudz cerības par spīti bailēm
Pat ja mūsu sapņi nobeidzas klusumā
Es ticu, ka tie turpinās citur...