Rāmi teka rūnavots
zem pelēka akmentiņa,
Es pacēlu akmentiņu,
lai tecēja virszemē.
Es nogāju apakšā
skatīt savu tēvu zemi:
Balta māja kalniņā,
rāma upe lejiņā.
Treju ziedu vijas viju
apkārt savu tēvu zemi,
Lai redzēja sveši ļaudis,
ka naidiņa neturēja.
Sveši ļaudis brīnījās -
cik dižena tauta nāca:
Baltas sagšas, sārtas jostas,
treju zīļu vainadziņš.
Rāmi teka valodiņa
kâ avota dvēselīte;
Rāmi teka rūnavots
zem pelēka akmentiņa.