Es viņu redzēju savā logā
Es viņai rakstīju vēstules
Un mani klases biedri
Bija greizsirdīgi varbūt
Es viņu iztēlojos laipnu
Es sevi iedomājos esam dzejnieks
Un es viņai sekoju naktīs
Tālu no svētku trokšņiem
Kāds zvērs tu esi piecpadsmit gados
Kad skūpsti meiteni
Un kâ tu mīli divdesmit gados
Kad viņa izģērbjas
Kāds zvērs tu esi piecpadsmit gados
Kad gribi nodarboties ar mīlestību
Un kâ tu mīli divdesmit gados
Kad tici tam joprojām
Biju devies ceļojumos
Gan savā sirdī, gan savā galvā
Es zīmēju viņas seju
Lai viņa parādītos
Es sevi iztēlojos kâ Lielo Molnu
Es nevienu neklausījos
Man bija zeņķa sirds
Un vīra trakums
[Piedziedājums]
~ ~ ~
Gāja gadalaiki
Un stundas manā pulkstenī
Es trīcēju
No vēlmes satikties
Es pavadīju naktis
Savā vientuļā gultā
Degot no kaisles
Un vienmēr apklustot
[Piedziedājums]