Ak, šīs acis, kas mani aprij
Niknums krūtīs
Dusmas ir nepārprotamas
Slidena ir nogāze
Ak, šis pirksts, kas vērsts pret mani
Kad vairs nekas neiet
Ļoti labi zināms, ar ko tas beigsies
Bet kuŗš no mums
Spers pirmo soli?
Dažreiz man ir bail no mums
Kad esam tik zemu
Kad katrs sīkums aizsvilina visu
Un savs “es” visam pa virsu
Mēs neatlaižam, neatlaižam, neatlaižam
(piedziedājums x2)
Gluži kâ dzirkstele
Debesīs šovakar
Es jūtu zemi trīcam
Apokalipse ir šovakar
Liekas, esam devušies kaŗā, devušies kaŗā
Vajadzētu paņemt laiku, lai nomierinātos
Paņemt laiku, lai ietu ieelpot gaisu
Lai ietu ieelpot gaisu
Lai ietu ieelpot gaisu, gaisu, gaisu, gaisu
Gaisu, gaisu, gaisu, gaisu, gaisu, gaisu
Ak, šie vārdi, kas man nāk
Šajās sadursmēs
Kuŗš būs sīkumaināks?
Kuŗš būs stulbāks?
Ak, šīs dzīslas, kas piepampst
Lai spļautu indi
Un zinām taču, ka tas neved nekur
Bet kuŗš no mums
Spers pirmo soli?
Dažreiz man ir bail no mums
Kad esam tik zemu
Kad katrs sīkums aizsvilina visu
Un savs “es” visam pa virsu
Mēs neatlaižam, neatlaižam, neatlaižam
(piedziedājums x2)
Vajadzētu paņemt laiku, lai nomierinātos
(piedziedājums x2)
Paņemt laiku, lai ietu ieelpot gaisu