Polka [Cilvēks bez ēnas] lyrics

Kamēr būšu dzīvs,

Man acu priekšā rādās kāds vīrs,

Tas stāv un sauc, un sauc vairāk kā skaļi.

Vienaldzīgs tam viss.

Kas bijis, būs un ir noticis.

Man žēl, ka Dievs to redz un neliekās to manām.

Kauns būs teikt

Ja melna krāsa dienu nāks sveikt

Šis stāsts ir par to, ka ir cilvēki bez ēnām

Kamēr kāds raud, kamēr mīl Jūs,

Cilvēks bez ēnas vienmēr būs.

Tā viņš iet.

Tas ir cilvēks bez ēnas,

Viņš jau sen vairs nekliedz,

Viņa acis ir mēmas.

Es jūtu tik daudz un vēl vairāk

Nekā prāts vien spējīgs tvert.

Un es zinu, es zinu, ka tas ir tā.

Tā viņš iet,

Tas ir cilvēks bez ēnas.

Viņš jau sen vairs nedzird,

Viņa acis ir mēmas.