Plus je pense à toi [Latvian translation]

Klusuma dienās, kad es klausos kâ līst lietus,

Un dzestrajos rītos, kas man liek skumt pēc mūsu naktīm,

Visās šajās pārmaiņās, kas rada vienaldzību, tad

Stundās, kas pavadītas, lai kliedētu skumjas,

Un apslēptajos dārgumos, kas uz mūžu ir aprakti,

Visās atmiņās, kas uzmācas līdz nāvei, un tad...

Jo vairāk domāju par tevi, jo vairāk apjēdzu,

Ka laiks, kas paiet, mani neizdziedinās.

Nekas tevi neaizstāj, man tevis trūkst, mirstu tevis dēļ,

Un apjēdzu, ka tu trūksti visumam.

Lai noslēptu savas kļūdas, ko esmu pieļāvis, un ja,

Labu gribēdams, es klusām atvairīju sāpes,

Šajos sapņos, kas dejo kâ aizplūstošs mierinājums,

.

Kâ mākoņu zilgme kļūst pelēka no ciešanām,

Violetās saulēs, ko tu noslēpi sadauzot,

Un mākslotos smieklos, kas tevi turēja pie dzīves...

Jo vairāk domāju par tevi, jo vairāk apjēdzu,

Ka laiks, kas paiet, mani neizdziedinās.

Nekas tevi neaizstāj, man tevis trūkst, mirstu tevis dēļ,

Un apjēdzu, ka tu trūksti visumam.

Ļauj man pasmaržot, vien vēl vienu stundu,

Šo novītušo ziedu, jo naidīgā nāve ir atņēmusi mīlestību no dzīves.

Jo vairāk domāju par tevi, jo vairāk apjēdzu,

Ka laiks, kas paiet, mani neizdziedinās.

Nekas tevi neaizstāj, man tevis trūkst, mirstu tevis dēļ,

Un apjēdzu, ka tu trūksti visumam.

Ļauj man pasmaržot, kaut vēl vienu stundu,

Šo novītušo ziedu, jo naidīgā nāve ir atņēmusi mīlestību no dzīves.

Klusuma dienās, kad es klausos kâ līst lietus,

Un Dieva rītos, es skumstu pēc tevis katru nakti.