Viņš vēl bija tikai bērns un viņš gulēja, kad viņi atnāca,
Bet viņu šāvieni pamodināja viņu.
Viņš izlēca no gultas un ieraudzīja trīs meksikāņus
Un dzirdēja tēvu kliedzam: "Skrien, puisīt, skrien!"
Viņš redzēja kā tēvs un māte tika nošauti
Un nevarēja neko citu darīt kā lūgt un kliegt.
Viņi tikai nicinoši smējās, tad devās prom.
Viņš zvērēja sev, ka nekad viņiem to nepiedos.
(PIEDZ:)
O Pistolero! Ceļā uz nekurieni
Desperado no Meksikas, kur tu būsi rīt?
O Pistolero! Un tu jāj pa nakti un vēju
Kā eņģelis, atriebība notiek, bet tu esi viens pats.
Ciemats klusēja mirdzošajā saulē.
Viņš stāvēja tur viens ar muguru pret sienu.
Šodien bija pienākusi atriebības diena
Viņš meklēja tik ilgi līdz beidzot viņus atrada
Viņa sombrero cepure aptumšoja viņa seju
Un viņa cigarilla vairs nedega.
Trīs meksikāņi viņu neatpazina
Kad Pistolero ļoti lēna pacēla roku.
(PIEDZ:)
O Pistolero! Ceļā uz nekurieni
Desperado no Meksikas, kur tu būsi rīt?
O Pistolero! Un tu jāj pa nakti un vēju
Kā eņģelis, atriebība notiek, bet tu esi viens pats.
Pistole, Pistolero! Parādi velnu, kompanjon,
Ka tu esi stiprāks par viņu
Pistole Pistolero! Jāj tālāk, kompanjon,
Dzenoties pakaļ savam sapnim.
Viņi stāvēja viņa priekšā un viņš redzēju viņu acis —
Acis, kuras viņš nekad dzīvē nav aizmirsis.
Tas bija tā it kā viņš dzirdēja tēva balsi:
"Manu zēn, izbeidz to! Tu pārāk ilgi esi nīdis."
Viņš ielika pistoli atpakaļ makstī
Un uzkāpa zirga mugurā, jo medības bija beigušās
Viņš pamudināja savu zirgu un jāja kā traks
Vienatnē mirdzošajā saulē
(PIEDZ:)
O Pistolero! Ceļā uz nekurieni
Desperado no Meksikas, kur tu būsi rīt?
O Pistolero! Un tu jāj pa nakti un vēju
Kā eņģelis, atriebība notiek, bet tu esi viens pats.
Pistole, Pistolero! Parādi velnu, kompanjon,
Ka tu esi stiprāks par viņu
Pistole Pistolero! Jāj tālāk, kompanjon,
Dzenoties pakaļ savam sapnim.