Anna: Never durvis ciet
Lūdzu necenties no manis projām iet.
Jo šodien pirmo reizi mūžā
Es beidzot sapratu
To, ka pirmo reizi mūžā
Spēsim uzveikt aukstumu
Varam doties lejā kopā
Un no jauna visu sākt
Jo šodien pirmo reizi mūžā
Es tev būšu klāt.
Elza: Anna, ej atpakaļ, šeit nepaliec
Salu izbaudi un never vārtus ciet.
Anna: Jā, bet
Elza: Es zinu palīdzēt, šeit nāci tu
Jā, viss ir kluss, es baudu brīvību.
Tik nenāc klāt, nu kalnā mītu es.
Anna: Vēlos tev ko teikt
Elza: Ko tieši vēlies teikt?
Anna: Tas ir kā nepārvarams miegs
Elza: Kas gan ir šis miegs?
Anna: Arendelu klāj dziļš, dziļš, dziļš sniegs.
Elza: Ko?
Anna: Šķiet, ka tu radīji mūžīgu ziemu it visur
Elza: It visur?
Anna: Tas nekas, tu vari visu atkausēt
Elza: Nē, es nevaru, es, es nezinu kā.
Anna: Vari gan, es zinu ka vari.
Jo šodien pirmo reizi mūžā
Cik muļķīgi, viss sniegā tīts
Anna: Tev vairs nebūs jābaidās.
Man nav kur bēgt, tas manī mīt.
Anna: Mūžīgi būsim kopā.
Mirdz vētras debesīs.
Anna: Zemi saule apmirdzē.
Elza: Tavi vārdi, diemžēl, nepalīdz.
Anna: Esi drošs
Elza: Ja bailes māc
Anna: Mums laime uzspīdēs
Elza: Tas neprāts ir.
Anna: Un mēs turēsimies kopā
Būsim vienmēr kopā
Vienmēr kopā būsim.