Pasaule stāj. Tâ jau reiz bijis,
Nokavēto - svītro un dzēš.
Nemieri zūd. Pašiem pie sevis
Mums nenokļūt, bet palikt un būt.
Un uz zemes
Zemes klusums ir tāds,
Šķiet, es dzirdu,
Kâ uz pirkstgaliem tu nāc.
Tavā elpā piedzims dienvidvējš,
Mūsu soļus staigā Piena ceļš.
Bezgalīgs būs tas, kas īsts,
Ja pie manis vēlreiz pārnāktu.
Pārnāktu... tu...
Viss ir tâpat.
Tomēr no jauna
Laiks atkal rit.
Tâpat, bet jau cits.
Un uz zemes
Zemes klusums ir tāds,
Šķiet, es dzirdu,
Kâ uz pirkstgaliem tu nāc.
Tavā elpā piedzims dienvidvējš,
Mūsu soļus staigā Piena ceļš.
Bezgalīgs būs tas, kas īsts,
Ja pie manis vēlreiz pārnāktu.
Pārnāktu... tu...