Es gribētu aizmirst laiku
Atelpai, uz mirkli
Atkāpei pēc skrējiena
Lai dotos tur, kur mana sirds mani sauc
Es gribētu atrast savu ceļu
Kur ir mana dzīve, kur ir mana vieta
Un glabāt manas pagātnes dārgumus
Mana slepenā dārza sirdī
Es gribētu šķērsot ōkeanu ar lidojošām kaijām
Domāt par visu, ko redzu, vai doties nezināmajā
Es gribētu nocelt mēnesi,
es gribētu pat glābt zemi
Bet vispirms es gribētu parunāt ar tēvu
Parunāt ar manu tēvu
Es gribētu izvēlēties kuģi
Ne pārāk lielu, ne pārāk skaistu
Es to piepildītu ar tēliem
Un smaržām no maniem ceļojumiem
Es gribētu piebremzēt, lai apsēstos
Atrast caurumu manā atmiņā
Tās balsis, kas man iemācījušas
Kas nav aizliegto sapņu
Es gribētu atrast krāsas,
gleznas, kas ir manā sirdī
Ar skaidrām līnijām, kur es jūs redzu un nomierinos
Es gribētu nocelt mēnesi,
es gribētu pat glābt zemi
Bet vispirms es gribētu parunāt ar tēvu
Es gribētu parunāt ar manu tēvu
Es gribētu aizmirst laiku
Atelpai, uz mirkli
Atkāpei pēc skrējiena
Lai dotos tur, kur mana sirds mani sauc
Es gribētu atrast savu ceļu
Kur ir mana dzīve, kur ir mana vieta
Un glabāt manas pagātnes dārgumus
Mana slepenā dārza sirdī
Es gribētu doties ar tevi
Es gribētu sapņot ar tevi
Vienmēr meklēt nesasniedzamo
Vienmēr cerēt neiespējamo
Es gribētu nocelt mēnesi
Un, kāpēc gan nē, glābt zemi
Bet vispirms es gribētu parunāt ar tēvu
Parunāt ar manu tēvu
Es gribētu parunāt ar tēvu
Parunāt ar manu tēvu