Es gāju pa ielām
Kâ pazaudēts bērns
Es biju viens, man bija auksti
Tu, Parīze, tu mani esi paņēmusi savās rokās
Es viņu vairs nesatikšu
Meiteni, kas man uzsmaidījusi
Viņa tikai atskatījās un cauri
Bet viņas acīs esmu sapratis
Ka akmens pilsētā
Kur kāds var justies svešinieks
Vienmēr ir laimes gaisā
Tiem, kas grib mīlēt
Pilsētas sirds
Pukstēja līdz ar maniem soļiem
No Pasi līdz Bellevillei
Tu, Parīze, tu mani esi paņēmusi savās rokās
Gar Elizējas laukiem
Gaismas, kas tur bija
Kad es šķērsoju kafejnīcu terases
Tās man piedāvāja savus mīkstos krēslus
Senžermena man teica "labdien"
Senbenuā iela, Dīfura iela
Es liku dejot visu nakti
Skaistākām meitenēm
Agrā rītā blāvā
Pie pēdējās kafijas ar krējumu
Es aizvēru tur savas acis
Tu, Parīze, tu mani esi paņēmusi savās rokās
Uz Senluī salas piestātnēm
Makšķernieki, mīlētāji
Es viņus apskaudu, bet Sēna man teica:
Nāc taču, apsēdies blakus viņiem
Es zinu šodien
Mēs esam divi draugi
Paldies no manis
Tu, Parīze, tu mani esi paņēmusi savās rokās
Tu, Parīze, tu mani esi paņēmusi savās rokās
Tu, Parīze, tu mani esi paņēmusi savās rokās
Tu, Parīze, tu mani esi paņēmusi savās rokās…