Pirms tev atvērt durvis
un ļaut aiziet,
pirms slēgt savu sirdi,
man gribētos tev teikt:
visi mīlas stāsti izlietojas
neizbēgami
Daži cilvēki šķiŗas,
pamet galdu,
bet mēs,
mēs bijām dvīņu dvēseles,
mēs pratām pasargāt mūsu spārnus
apskāvušies mūžības priekšā
Par spīti visiem sitieniem
no dzīves, kas spēlējas ar mums,
zinu, ka esam stiprāki,
zinu, ka esam stiprāki.
Par spīti šīm sāpēm,
ko rāda biezs tukšums un bailes,
redzu mūs stiprākus,
redzu mūs stiprākus pār visu
mīlestības dēļ
Pēc šīs skumjas pamošanās,
mūsu rūgtajiem vārdiem,
ja mēs laistu pudeli
tālu jūrā,
mēs,
mēs tajā ierakstītu ziņu:
Mūsu asaras atradīs drosmi
noslīcināt lepnumu un dusmas
Par spīti visiem sitieniem
no dzīves, kas spēlējas ar mums,
zinu, ka esam stiprāki,
zinu, ka esam stiprāki.
Par spīti šīm sāpēm,
ko rāda biezs tukšums un bailes,
redzu mūs stiprākus,
redzu mūs stiprākus pār visu
mīlestības dēļ
Pirms tev atvērt durvis
un ļaut aiziet,
pirms slēgt savu sirdi,
man gribētos tev teikt:
Par spīti visiem sitieniem
no dzīves, kas spēlējas ar mums,
zinu, ka esam stiprāki.
Par spīti šīm sāpēm,
redzu mūs stiprākus
Par spīti visiem sitieniem
no dzīves, kas spēlējas ar mums,
zinu, ka esam stiprāki,
zinu, ka esam stiprāki.
Par spīti šīm sāpēm,
ko rāda biezs tukšums un bailes,
redzu mūs stiprākus,
redzu mūs stiprākus pār visu
mīlestības dēļ