Kur ir varoņi
laikā, kad man viņi ir nepieciešami?
Vai mans sauciens nav pietiekami skaļš
vai arī viņi visi ir kļuvuši nejutīgi?
Viņi vienkārši stāv un blenž
no lietus
Domā, bet nerīkojas,
lai netiktu vainoti.
Krītu un rāpoju...
Cīņa lai pieceltos
Atmiņa joprojām vajā mani
Pusnaktī
Atkal un atkal...
Es jutos tik vāja
Bet kādu dienu es būšu stiprāka
un tev labāk uzmanīties
Es pārvarēšu
Tavu vardarbību, viņu klusumu,
kaut gan
tas nevar tikt atsaukts
Es pārvarēšu
Zinot, ka neesmu vienīgā
Es pārvarēšu,
Tas ir vienīgais veids kā turpināt
Kur ir glābēji,
baidās no nāves zvana?
Atvaino, vai manas deviņu collu naglas
sagriež tavu dvēseli?
Šādi varoņi
met akmeņus
tieši uz to, kurš stāv viens
Grozos un pagriežos..
Vienmēr viens un tas pats.
Patiesība nekad nav godīga,
kad tu esi vainīgs
Stumju un velku...
Nekad nepadodos
Kādu dienu es vēlētos
lai jūs redzat, ka neesat iekšpusē tik skaisti
Es pārvarēšu
Tavu vardarbību, viņu klusumu,
kaut gan
tas nevar tikt atsaukts
Es pārvarēšu
Zinot, ka neesmu vienīgā
Es pārvarēšu,
Tas ir vienīgais veids kā turpināt
Skrienu un skrienu...
Skrienu un skrienu...
Es pārvarēšu
Tavu vardarbību, viņu klusumu,
kaut gan
tas nevar tikt atsaukts
Es pārvarēšu
Zinot, ka neesmu vienīgā
Es pārvarēšu,
Tas ir vienīgais veids kā turpināt
Es pārvarēšu.