Esam jauni, kad sapņojam bez mitas,
lai atrastu, pat nicinot savu dzīvi,
it kâ stariņu nakts vidū,
mazliet piedzīvojuma
Esam jauni, kad nedomājam pirms rīkojamies;
kad mīlam, nedomājot nemaz par nākotni;
kad jūtam sāpes, negribēdami dziedināties;
kad nav nākotnes
Un es tiešām ticu savā sirdī,
ka mēs neizaugam
Mēs vienmēr dodamies tur, kur sirds mūs sauc,
pat ja tā bieži vien ved mūs lietū
nejūtot šos likteņa sitienus
Mēs neizaugam
vienas dzīves laikā, ja gribam
laiku, lai teiktu “es biju laimīgs”
Nav svarīgi, ka no tā nav zāļu
Mēs neizaugam
Mēs neizaugam
Tik naivi, ka nezinām, ka nekā nezinām,
un ticam, ka dzīve mums pieder,
ka šeit nekas mūs neaiztur,
ka brīvība eksistē
Esam jauni, bet ko labu tas mums dod,
kad jūtamies tik vientuļi uz zemes?
Dzīve vairs nav tikai zilgme un pērkons,
kad man vajag tevi
Un es tiešām ticu savā sirdi,
ka mēs neizaugam
Mēs vienmēr dodamies tur, kur sirds mūs sauc,
pat ja tā bieži vien ved mūs lietū
nejūtot šos likteņa sitienus
Mēs neizaugam vienas dzīves laikā, ja gribam
laiku, lai teiktu “es biju laimīgs”
Nav svarīgi, ka no tā nav zāļu,
kad mums nevajag palīdzības
Mēs neizaugam
Mēs vienmēr dodamies tur, kur sirds mūs sauc,
pat ja tā bieži vien ved mūs lietū
nejūtot šos likteņa sitienus
Mēs neizaugam
Mēs neizaugam
Esam jauni, kad sapņojam bez mitas,
lai atrastu, pat nicinot savu dzīvi,
it kâ stariņu nakts vidū,
mazliet piedzīvojuma