Kairā neviens nezina, cik ir pulkstenis tagad
Saule pār La Ramblu šodien nav tāda kā agrāk
Francijā ir koncerts, cilvēki līksmojas
Kāds dzied skaļi, kāds kliedz "līdz nāvei".
Londonā lietus līst, bet šodien tas nenāk par sliktu.
Debesis neizdara izņēmumus pat bērēs.
Nicā jūra ir sārta no uguns un no kauna,
No cilvēkiem uz asfalta un asinīm kanalizācijā.
Un tas milzīgs ķermenis, kas mēs saucam par Zemi,
Ir ievainots orgānos no Āzijas līdz Anglijai
Cilvēku galaktikas ir izkaisītas pa visu telpu
Taču daudz svarīgāk ir apskāvienu telpa.
Mātu bēz bērniem, bērnu bēz tēviem,
Seju, apspīdētu, kā sienas bēz gleznām.
Klusuma brīdi, pārtraukti ar balsi:
"Neko neesat izdarījuši man."
Neko neesat izdarījuši man.
Neko neesat atņēmuši man.
Tā ir mana dzīve, ka ilgst
Par spīti visam, par spīti cilvēkiem.
Neko neesat izdarījuši man.
Neko neesat izdabūjuši.
Jo tas viss ir kas vairāk, nekā
Jūsu veltīgi kari.
Kāds kristījas, kāds lūdz uz paklājiem,
Baznīcas un mošejas, imāmi un visi mācītāji,
Dažādas ieejas vienā un tajā pašā mājā,
Miljardi cilvēku, kas tic kaut kam.
Rokas bēz plaukstām, sejas bēz vārdiem
Apmainīsimies ādai, sirds dzijumos mēs visi esam cilvēki
Jo mūsu dzīve nav skatījums
Un neeksistē pacifistiska bumba.
Neko neesat izdarījuši man.
Neko neesat atņēmuši man.
Tā ir mana dzīve, ka ilgst
Par spīti visam, par spīti cilvēkiem.
Neko neesat izdarījuši man.
Neko neesat izdabūjuši.
Jo tas viss ir kas vairāk, nekā
Jūsu veltīgi kari,
Jūsu veltīgi kari.
Sagrūs debesskrāpji, metropolitēni,
Dažādību sienas, uzceltas maizes dēļ,
Bet par spīti visām bailēm, kas liek šķēršļus ceļā,
Pasaule celsies ar bērna smaidu,
Ar bērna smaidu,
Ar bērna smaidu.
Neko neesat izdarījuši man.
Neko neesat izdabūjuši.
Jo tas viss ir kas vairāk, nekā
Jūsu veltīgi kari.
Neko neesat izdarījuši man.
Jūsu veltīgi kari.
Neko neesat atņēmuši man.
Jūsu veltīgi kari.
Neko neesat izdarījuši man.
Jūsu veltīgi kari.
Neko neesat izdabūjuši.
Jūsu veltīgi kari.
Es zinu, ka nekas vairs neatgriezīsies.
Laime aizlidoja,
Kā aizlido burbulis.