Tevi dzirdu, velti sauc
Dot vaļas spējām man šeit nav ļauts
Mīlu es šo zemi, tāpēc neatbildu tev
Pētīt burvju lietas stingri aizliedzu es sev
Es neklausos, lai valda Arendēla prieks
Man tikai liekas... Tevis nav! Mans satraukums ir lieks
Rūpēties par Arendēlu mūžām apsolos
Un tāpēc tavā balsī klausīties es atsakos
Reiz bijām briesmas mēs un tāpēc nezinu
Kas var notikt mūsu dzīvēs, ja tev sekošu
Nezināmajā, nezināmajā
Nezināmajā
Ko gribi teikt? Kāpēc man neļauj gulēt tu?
Varbūt ved mani slazdā, lai es kļūdas pieļautu?
Bet varbūt līdzinies man un tev pārliecība zūd
Un skumsti tu, jo kas vairāk vēlies būt
Burvju spēks, kas manī strāvo, ir tik grūti slāpēt to
Varbūt reiz es atradīšu meklēto
Nezināmajā, nezināmajā
Nezināmajā
Vai tu dzirdi, ka tu esi
Manu ceļu mēs spēsim
Man ir smagi atzīt, ka patiesībā
Gribu es sekot tev nezināmajā