Man jābūt aklam,
Lai nomirtu tik skaistās rokās.
Man jābūt mēmam,
Lai aizietu visu nepasakot.
Man jābūt kurlam,
Lai nomirtu, kad balss tava vēl skan.
Man jābūt Dievam,
Lai vēlreiz gribētu te atgriezties.
Nāc, nāc, saule, sadedzini,
Ja zini, ka man nav vairs kam kust.
Nāc, nāc, nakts ņem mani tikai,
Ja zini, ka man nav vairs kam just.
Es neaizeju,
Es tikai par ūdeni tevī pārvēršos.
Es neaizeju,
Es par zvaigzni dienā pārvēršos.
Nāc, nāc, saule, sadedzini,
Ja zini, ka man nav vairs kam kust.
Nāc, nāc, nakts ņem mani tikai,
Ja zini, ka man nav vairs kam just.