Muļķe sirds

Dar, ko darīdams, teic, ko sacīdams,

Vai uz katra soļa tev misējas.

Misējas, misējas, misējas, misējas

Un viss mūžam iznāk otrādi.

Jebšu negribot, jebšu tīšuprāt,

Bet tie paši labākie nodomi,

Vēl aizvien, vēl aizvien, vēl aizvien, vēl aizvien

Vēl aizvien tev vējā misējas.

Muļķe sirds, tai nekad, nekur nav gana,

Mīlu to, jo tikai mana, mana ir šī muļķe sirds.

Muļķe sirds, tai nekad, nekur nav gana,

Mīlu to, jo tikai mana, mana ir šī muļķe sirds.

Kur tu liksies tāds, viens pats pasaulē,

Bet vai tādēļ tomēr vērts paļauties.

Paļauties, paļauties, paļauties, paļauties

Jau tūlīt tev gaužām žēlabām.

Neba pirmo reiz, neba pēdējo

Sirds par tevi izrādās stiprāka

Stiprāka, stiprāka, stiprāka, stiprāka

Un tev atliek tai vien pakļauties.

Muļķe sirds, tai nekad, nekur nav gana,

Mīlu to, jo tikai mana, mana ir šī muļķe sirds.

Muļķe sirds, tai nekad, nekur nav gana,

Mīlu to, jo tikai mana, mana ir šī muļķe sirds.