Viņa nav veca vai jauna
Sarkanu ogu vainagu galvā
Viņas kājas kâ saknes iestiepjas zemē
Naktī pa logu tā skatās uz tevi
Miegā ieraucas uguns
Rokas šalko lapotnei līdzi
Viņas dzīslās rīt zeme
Melnām acīm tā meklē tevi
Viņa uzlec ar sauli
Zivju lēcienā pazib virs ūdens
Viņa pārklāj ar miglu
Tumšos laukus, kas ieaijā tevi